"Jāuzvar, cita ceļa nav!"
17. aprīlis, 2024 pl. 15:16
Stāsts par Bogdanu.Ir 2022. gada 24. februāris, kad dzīve Ukrainā apmet kūleni - ir sācies bezjēdzīgs, šausminošs un nežēlīgs karš. Ukraiņu vīri ņem rokās ieročus, komplektē teritoriālās aizsardzības vienības un dodas karā. Jā, arī spēcīgus vīrus māc bailes, taču “tās ātri vien transformējas azartā ar izmisīgu vēlmi uzvarēt šajā nevienlīdzīgajā cīņā,” atceras Bogdans Maznenko, brīvprātīgo bataljona komandiera vietnieks, kurš kara pirmajās dienās piedalījās asiņainās kaujās, aizstāvot Lukjanovskas ciemu Kijevas apgabalā, tika nežēlīgi ievainots, pēc tam ilgstoši ārstējās Latvijā, satikās un sadraudzējās ar mūsu biedrības “TEV” brīvprātīgajiem, iesaistījās biedrības darbā, atgriezās Ukrainā un arī pats nodibināja labdarības fondu “BORISOFEN”.
Lūk, Bogdana stāsts!
Bogdans tika smagi ievainots jau pašā kara sākumā – 2022.gada martā kaujā Kijevas apgabalā: “Tās burtiski bija uguns un sprādzienu sienas. Taču atkāpties nav kur - visapkārt pašu zeme. Ir jāaizstāv cilvēki, sava ģimene, sava valsts!” Uz sešiem karavīriem šāva no tanka, četri nomira uz vietas, divi, tai skaitā Bogdans, izdzīvoja.
Laimīga bija satikšanās ar mūsu traumatologu Mārtiņu Malzubri, kurš piedāvāja braukt ārstēties uz Latviju, jo Ukrainā ārsti ar tik smagiem ievainojumiem neprata tikt galā. 2022. gada aprīlī Bogdans ir pacients Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā. Trīs mēneši slimnīcā, 38 sarežģītas operācijas, atveseļošanās Valsts rehabilitācijas centrā “Vaivari”- visbeidzot Bogdans pielaiko kruķus un atkal mācās staigāt.
Slimnīcā Bogdans satiekas ar mūsu biedrības sociālo mentori Amelu, kura kā biedrības “TEV” brīvprātīgā palīdz ukraiņu karavīriem tikt galā ar dažādām sadzīviskām ikdienas lietām. Nespējot turpināt aktīvu cīņu frontē, Bogdans kļūst par brīvprātīgo mūsu biedrībā - dara visu, lai palīdzētu saviem cīņu biedriem.
Kopā ar trim karavīriem, kuri ārstējas Latvijā, Bogdans ciemojas ukraiņu bērnu vasaras nometnē Ēdolē. Bērni ir ļoti gaidījuši šo tikšanos, sagaida karavīrus ar pašu zīmētiem plakātiem un daudziem jautājumiem. Karavīri atgādina katram par viņu tuvajiem - tēviem, kas krituši par Dzimteni vai karo frontē. Tikšanās ir emocionāli sāpīga un arī abpusējas mīlestības piepildīta – karavīru drosmes stāsti ļauj izturēt dzīvi tālumā no dzimtenes un atgriež ticību Ukrainas uzvarai šajā bezjēdzīgajā karā. Bogdans saka: “Mums jāuzvar, cita ceļa nav.”
Bogdans viens audzina divas meitas, 2023. gadā atgriežas Ukrainā, dibina labdarības fondu “BORISOFEN”, kura ietvaros nenogurstoši sadarbojas ar mūsu biedrību “TEV”.
Mums ir viens mērķis – palīdzēt Ukrainai uzvarēt par spīti visam, un mēs kopā ar Bogdanu stāvēsim šīs uzvaras sardzē.
